top of page

Fizioterapija

Ārsta rehabilitologa konsultācijas un fizioterapijas nodarbības palīdz dažādu veselības problēmu gadījumos, piemēram, ja ir:  

fizioterapija cēsu klīnikā

       
•    hroniskas muguras sāpes;
•    skolioze;
•    locītavu slimības;
•    traumu sekas, tajā skaitā arī galvas;
•    perifērās nervu sistēmas slimības;
•    insulta sekas;
•    hroniskas elpošanas ceļu saslimšanas;
•    sirds un asinsvadu sistēmas slimības, tajā skaitā pēc mazinvazīvām miokarda infarkta operācijām.

 

Ja cilvēks cieš no ilgstošām sāpēm mugurā vai locītavās, veic smagu fizisku darbu, ilgstošu darbu vienveidīgā pozā (sēdus, stāvus), cieš no mazkustīga dzīvesveida, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kas uzsāks ārstēšanu un nosūtīs uz konsultāciju pie ārsta rehabilitologa. Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts izvērtē pacienta veselības stāvokli un sastāda katram pacientam individuālu rehabilitācijas plānu, kurā tiek iekļauta arī fizioterapeita konsultācija un nodarbības.

Fizioterapija ir rehabilitācijas nozare, kuras speciālisti izvērtē cilvēku fizisko funkcionālo stāvokli, analizē tā ietekmi uz cilvēka ikdienas aktivitātēm un saistību ar pašsajūtu. Piemēram, sāpēm. Fizioterpeiti savā darbā izmanto dažādas izvērtēšanas metodes, kā galvenās var minēt stājas un gaitas analīzi, kustību apjomu un kvalitāti, muskuļu funkciju (spēku, garumu, izturību), līdzsvara un koordinācijas testus. Savukārt ārstēšanas procesā tiek izmantotas gan aktīvās, gan pasīvās ārstēšanas metodes, piemēram, gan aktīvi vingrojumi, gan relaksācijas pozas, līdzsvara koordinācijas treniņi, dažādas mīksto audu tehnikas un mobilizācijas.

 

Kas ietilpst ārstnieciskajā vingrošanā

Ārstnieciskā vingrošana ir ārstēšana ar vingrojumiem, kad katra kustība iedarbojas uz organismu veselības un zaudēto funkciju atjaunošanai. Ārstēšanā izmanto kustības, to kombinācijas un kustību režīmus atbilstoši katra pacienta veselības traucējumiem. Izvēloties vingrinājumus, tiek izvērtēts pacienta vispārējais veselības stāvoklis, ietekme uz sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmu, muskuļiem, kauliem, saitēm un nervu sistēmu. Jāņem vērā arī lietoto medikamentu (sirdsdarbības un asinsspiediena regulācijai, nomierinoši un hormonāli medikamenti u.c.) ietekme uz kustību – balsta sistēmu, līdzsvaru un izturību.

Terapijas laikā fizioterapeits uzmanīgi seko līdzi kustību izpildei, pacienta apmācībai un plānoto ārstēšanas rezultātu sasniegšanai. Vienkāršas kustības, kas ir mūsu ikdienas kustību sastāvdaļa, ir visbiežākie ārstnieciskie vingrojumi. Tie ir efektīvi tikai tad, ja tiek izpildīti precīzi un regulāri. Pārsvarā tie ir kontrolējoši un koriģējoši vingrinājumi, kas vērsti neiroloģisku traucējumu vai kustību – balsta sistēmas traucējumu novēršanai. Ja pēc ārstēšanas kursa pacients patstāvīgi turpina izpildīt vingrinājumus vismaz 30 minūtes katru dienu, tiek iegūts ilgtermiņa efekts, uzlabojot ne tikai kustību koordināciju un spēku, bet pozitīvi ietekmējot arī sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmu darbību.

 

Viena seansa ilgums pie fizioterapeita ir no 30 līdz 60 minūtēm. Nodarbības ilgums ir atkarīgs no tā, kāda programma pacientam nepieciešama, un no pacienta slodzes izturības.
Uz nodarbībām jāierodas ērtā apģērbā, var būt arī sporta tērpā.

Pieteikšanās pie ārsta rehabilitologa ar e-pierakstu vai, zvanot uz rehabilitācijas nodaļas tālr. 20238111. 

Pieteikšanās fizioterapeita konsultācijai un nodarbībām, zvanot uz reģitratūras tālr.

 

Maksas pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi.

Informācija par pacienta līdzmaksājumu.

Ambulatoro speciālistu darba laiki.

bottom of page