Cēsu klīnika piedalās pētījumā par C hepatīta izplatību

25. novembrī Cēsu klīnikā notika seroepidemioloģiskais pētījums “C hepatīta izplatība Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā” pēc Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas pasūtījuma. Pētījuma mērķis ir noteikt C hepatīta vīrusu antivielas pieaugušajiem, koncentrējoties uz paaugstināta riska grupām. Pētījumam pieteicās un tajā piedalījās 55 Cēsu klīnikā strādājošie ārstniecības un aprūpes speciālisti.

Infektoloģe, dermatoveneroloģe un Cēsu klīnikas infekciju kontroles ārste dr. Inga Ažiņa skaidro: “Šāds pētījums Cēsu klīnikā notiek pirmoreiz, un nākotnē tas varētu tikt rīkots atkārtoti. Lai arī mediķi ir paaugstināta riska grupā, ir būtiski apzināties, ka, ar C hepatītu var inficēties jebkurš iedzīvotājs neatkarīgi no dzīvesveida. Piemēram, ar to var inficēties, veicot manikīru vai jebkuras citas manipulācijas. Ļoti populāri gan jauniešu, gan pieaugušo vidū ir tetovējumi. Tāpat arī seksuālu kontaktu ceļā. Runājot par skaistumkopšanas procedūrām, jāpievērš uzmanību, vai izvēlētā iestāde ir sertificēta, kādos apstākļos tiek sniegti pakalpojumi, vai tiek nodrošināta pareiza sterilizācija, vai tiek izmantoti vienreiz lietojami instrumenti? Šos jautājumus var un vajag uzdot izvēlētajam speciālistam. Bieži vien mājās notiekošām procedūrām sterilizācija netiek pietiekami ievērota. Ja mēs kādu procedūru gribam saņemt lētāk, jāapzinās, ka tas var nebūt droši. Pašiem jābūt atbildīgiem un modriem. Inficēšanās ar C hepatītu var notikt arī medicīniskas manipulācijas dēļ. Tāpēc pašiem jāpārbaudās un jābūt godīgiem. Katru atklātu inficēšanās gadījumu Latvijā izmeklē epidemiologi, kuri parasti arī nonāk līdz īstā iemesla atrašanai.

Liela loma C hepatīta diagnostikā ir testēšanai, jo slimībai var nebūt akūtu, specifisku simptomu pretstatā, piemēram, A hepatītam jeb tautā sauktajai “Dzeltenajai kaitei”. Ja ir akūta saslimšana ar C hepatītu, var būt nelielas pazīmes – dzelte, tad slimību var konstatēt ātrāk. Cilvēks operatīvi nonāk atbilstošā slimnīcā hepatoloģijas nodaļā, kur viņam sniegs palīdzību. Taču tas ir neliels procents gadījumu. Vairumā gadījumu C hepatīts tiek hronizēts. Ja cilvēks pārslimo vīrusu akūti, tas pamet organismu, dažkārt pat bez specifiskas ārstēšanas. Diemžēl ir iespēja inficēties arī atkārtoti. Bet hroniskā formā vīruss savu slikto darbu turpina gadiem. Tas gala stadijā noved pie aknu cirozes, lieli riski ir attīstīties hepatocelulārai karciomai jeb vēzim. Tā tad ir jau cita dzīvildze cilvēkam un daudz lielākas ārstēšanās izmaksas. Labāk to visu novērst ar testēšanu un agrīnu diagnostiku. Tāpēc mēs, speciālisti, par to nenogurstam runāt.

Esmu novērojusi, ka nereti cilvēkus no testēšanās attur aizspriedumi par ilgu un smagu ārstēšanās procesu. Jā, agrāk, pirms desmit gadiem vai senāk, ārstēšanās tiešām bija ilga un grūta. Gribu uzsvērt, ka šodien Latvijā tiek nodrošināta ļoti efektīva ārstēšana. Salīdzinājumam, ja agrāk ārstēja 48 nedēļas un gandrīz gadu pacients saņēma zāles ar daudzām blaknēm, varēja izārstēt vienu vīrusa apakštipu ar 50% iespējamību. Tagad ārstēšanas kurss ir piedzīvojis īstu revolūciju. Pacienti tiek ārstēti 8 – 12 nedēļas bez īpašām blaknēm, turklāt efektivitāte, kuru mēs novērtējam uz saviem pacientiem, ir aptuveni 95%. No epidemioloģiskā viedokļa ir svarīgi, ka, uzsākot ārstēšanu, tiek apstādināta arī slimības pārnese jeb tālāka izplatība. Tāpēc aicinu ikvienu laiku pa laikam veikt testēšanu pret C hepatīta antivielām. To var izdarīt gan ar ģimenes ārsta nosūtījumu jebkurā laboratorijā. Turklāt bezmaksas testēšanai Latvijā ir ļoti plašs tīkls ar HIV profilaktiskiem punktiem, kur var nodot asinis ne tikai uz C hepatītu, bet arī HIV, B hepatītu, sifilisu, kur anonīmi ar eksprestestiem var pārbaudīt savu veselību. SPKC mājaslapā šie punkti ir atrodami, lai izvēlētos ērtāko vietu testēšanai. Vēl viena iespēja ir sadarbībā ar asins donoru centriem. Tie, kuri izvēlas kļūt par asins donoriem, katru reizi tiek pārbaudīti uz visām iepriekš minētajām slimībām.”

Infekciju kontroles ārste pateicas visiem kolēģiem, kuri atsaucās dalībai pētījumā: “Esmu ļoti priecīga par darbinieku patiesi lielo ieinteresētību piedalīties! Uz testēšanu ieradās gan tie, kas pētījuma dienā strādāja, gan bija kolēģi, kuri speciāli devās uz klīniku savā brīvdienā. Daži pēc dežūras vēl stundu uzkavējās, lai varētu piedalīties. Vislielākā pateicība par pētījuma norises organizēšanu un atbalstu pētījuma veicējiem ķirurģiskā profila ambulatoro speciālistu kabineta, ķirurģijas nodaļas un infekciju kontroles māsai Margaritai Kapustai!”

Fotoattēlā no labās: Margarita Kapusta kopā ar pētījuma veicēju pārstāvi no biedrības "Bu(o)rn"