Darbu klīnikā sākusi fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Inta Kezika
No oktobra Cēsu klīnikā darbu sākusi fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Inta Kezika, kura strādā ar visa vecuma pacietiem, bet īpaši specializējusies darbā ar bērniem. Aicinājām ārsti iepazīstināt ar sevi, pastāstot par savu līdzšinējo pieredzi un ceļu uz rehabilitologa profesiju.
“Esmu dzimusi cēsniece, arī mācījusies Cēsīs, bet studiju laiku pavadīju Rīgā, mācoties Rīgas Stradiņa universitātē. Ārsta grādu ieguvu kā ārste ar padziļinātu ievirzi pediatrijā. Tāpēc arī vēlāk bērni man arvien ir bijuši blakus. Jau rezidentūrā vairāk sanāca strādāt tieši ar bērnu rehabilitāciju. Esmu iepazinusi rehabilitologa darbu nacionālajā rehabilitācijas centrā “Vaivari”, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Gaiļezera un Torņkalna novietnēs. Rezidentūras ietvaros pārgāju uz Vidzemes slimnīcu, saņēmu fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta sertifikātu un kopumā šajā slimnīcā nostrādāju septiņus gadus. Vidzemes slimnīcā strādāju ambulatori, stacionārā un dienas stacionārā. Lai arī pārsvarā mani pacienti bija bērni, esmu strādājusi ar mazuļiem no dzimšanas brīža līdz pat senioriem sirmā vecumā”, skaidro rehabilitoloģe Inta Kezika.
Ārste ir apguvusi arī botalīna injekciju veikšanu ultrasonogrāfijas kontrolē spastikas mazināšanai un triecienviļņa terapiju. Papildus ārste pārzina teipošanu un ir izgājusi masāžas speciālista kursus.
Uz jautājumu par to, kāpēc izvēlēta tieši rehabilitācijas joma, Inta Kezika atbild, ka jau bērnībā sapņojusi kļūt par pediatri, taču saprotot, kāda varētu būt darba organizācija – nakts dežūras un tolaik arī mājas vizītes – izvēlējās specialitāti, kas ļautu vairāk būt kopā ar ģimeni. Ārstes ģimenē pašlaik aug trīs atvasītes.
“Dekrēta laikā kursu veidā sāku mācīties kinezioloģiju. Tā ir ļoti cieši saistīta ar kustībām, rehabilitāciju. Tas mani ieinteresēja, un es pamazām nosliecos rehabilitācijas rezidentūras virzienā. Rehabilitologam ir jāpārzina cilvēka organisms kopumā, jābūt izpratnei par dažādām slimībām – sākot no ģenētiskajām saslimšanām, traumām, līdz pat onkoloģijai. Katram pacientam ir vajadzīga sava pieeja. Jāprot izvirzīt mērķus un pielāgot atbilstošu programmu katram pacientam pēc viņa funkcionālajām iespējām un kognitīvajām spējām. Rehabilitācijā ir izveidotas vadlīnijas, pēc kurām mēs vadāmies, bet tik un tā rehabilitācijas mērķu sasniegšanai tehnoloģijas tiek pielāgotas individuāli pacientam. Līdz ar to šī ir ļoti sarežģīta, dinamiska profesija. Un ļoti svarīgi ir tas, ka rehabilitācija ir komandas darbs. Man patīk, ka ārsts nav viens, bet virzās uz mērķu izpildi kopā ar komandu,” uzsver Inta Kezika. Daktere piebilst, ka rehabilitācijā komandas parasti ir ļoti aktīvas, gatavas kustēties, iesaistīties un kaut ko mainīt.
Milzīgs gandarījums esot redzēt, ka esi palīdzējis pacientam atjaunot dzīves kvalitāti, būt neatkarīgam: “Prieks ir redzēt savus pacientus nākam pa ielu pretim. Bērni man patīk ar to, ka viņiem ļoti ātri var redzēt uzlabošanos. Viņi ir atvērti un patiesi. Dažreiz darbs ar bērniem ir sarežģīts vecāku dēļ, jo ne vienmēr vecāki izprot bērnu veselības stāvokli. Tāpēc mēs vispirms strādājam ar vecākiem un tikai pēc tam varam gaidīt uzlabojumus bērnu veselībai. Jābūt labam psihologam.”
Runāt ar piederīgajiem, sagatavot viņus, sniegt atbalstu – tas ir īpaši svarīgi smago diagnožu gadījumos, kad paredzama veselības stāvokļa pasliktināšanās. Ārste atzīst, ka reizēm nākas risināt pat sociālos jautājumus.
Cēsu klīnikā daktere Inta Kezika strādā pamatdarbā un ir pieejama trīs dienas nedēļā, konsultējot pacientus rehabilitācijas nodaļā un Bērnu veselības centrā. Līdztekus Cēsu klīnikai ārste strādā Smiltenes Sarkanā krusta slimnīcā un Valmieras veselības centrā.
