Izvēlēties strādāt reģionā – ķirurga Gustava Laurāna pieredzes stāsts
Risinot vienu no lielākajām problēmām veselības nozarē – personāla trūkumu, kas sevišķi akūti jūtams ārpus Rīgas, Veselības ministrija kopš 2017. gada īstenoja kompensāciju projektu ārstu piesaistei darbam reģionos. Ārsti, medicīnas māsas un ārstu palīgi reģionālajās slimnīcās un ārstu praksēs tika piesaistīti uz pieciem gadiem, pretī saņemot vienreizēju pārcelšanās pabalstu jeb kompensāciju. Šogad projekts noslēdzas. Par to 3. augusta Latvijas Radio raidījumā “Rīta temats” sīkāk skaidroja žurnāliste Zane Eniņa, intervējot arī vienu no programmas dalībniekiem – Cēsu klīnikas ķirurgu Gustavu Laurānu.
Viens no ārstiem, kurš paspēja saņemt šo atbalstu, kā pats saka “ielēkt pirmspēdējā vilcienā”, ir Cēsu klīnikas ķirurgs Gustavs Laurāns – rīdzinieks, vidējo izglītību ieguvis Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, no tās ar labām ķīmijas zināšanām un interesi par medicīnu startējis RSU, kur visvairāk aizrāvusi ķirurģija, jo tā sniedz iespējas daudzas lietas darīt praktiski. Studiju laikā ārsts iepazinies ar savu nākamo sievu, apprecējies un izveidojis ģimeni. Pārim ir divi bērni. Arī G. Laurāna sieva pašlaik ir rezidentūrā, plānojot kļūt par ģimenes ārsti.
Kaļot nākotnes plānus, Laurāni sākuši apsvērt iespēju dzīvot un strādāt ārpus Rīgas. Ķirurgs Gustavs Laurāns stāsta: “Mums abiem bija vēlme izrauties prom no Rīgas. Bet kā jau visiem, negribējās būt pārāk tālu no Rīgas. Kā kopējais apvidus iezīmējās Vidzeme. Sāku dežurēt Cēsīs pirmā rezidentūras gada beigās, jo likās tāda pievilcīga slimnīca. Dežūras man tik ļoti iepatikās, ka dežurēju, dežurēju, līdz mūsu dzīves ceļi sakrustojās un sapratu, ka Cēsu klīnikā arī turpināšu strādāt.”
Par iespēju, pārceļoties no Rīgas darbā uz mazpilsētu, saņemt kompensāciju, ārstam pastāstījuši kolēģi. Apmēram pirms gada, laikā kad kārtojis sertifikātu ķirurga specialitātē, Gustavs Laurāns arī pieteicies dalībai programmā. Kad formalitātes nokārtotas, šā gada sākumā ārsts saņēmis vienreizēju pārcelšanās kompensāciju, ap desmit tūkstošus eiro, apņemoties strādāt Cēsu klīnikā pilnu slodzi piecus gadus. “Ir tāds labs nosacījums, ja tu strādā reģiona slimnīcā vienu, divus vai trīs gadus un kaut kas nesapas ar kolēģiem vai kā, tikpat labi var pamainīt uz citu reģiona slimnīcu.” Gustavam Laurānam gan domas par darbavietas maiņu neesot, Cēsu klīnikā patīkot gan kolektīvs, gan pati iestāde, kur nesen veikts remonts un labiekārtošana. Jautāts par to, vai jaunam ārstam Rīgā tomēr nebūtu vairāk iespēju un vai darbs kādā lielā universitātes klīnikā nebūtu prestižāks, ķirurgs atbild, ka apvienot pamatdarbu ar praktizēšanos citās klīnikās arī nav aizliegts, taču viņam pirmajā vietā tomēr bijusi mazpilsētas kā patīkamas dzīves vides izvēle. Kompensācija nākusi kā noderīgs bonuss.
Jautāts, vai darbs nelielā klīnikā nodrošina pietiekami lielu praksi ķirurģijā, vai ir pietiekami daudz pacientu, lai noturētu augstu profesionalitātes līmeni, Gustavs Laurāns atbild: “Kā sertificētam ārstam ir pagājis vien gads, bet kopumā prakse augt. Uzskatu, ja vien vēlas gūt praksi, ar vēlmi strādāt to var iegūt.”
Kopumā valstī projekta gaitā noslēgti 1522 kompensācijas līgumi. Finanšu palīdzību saņēmuši 252 ārsti, 267 ārsta palīgi, 301 medicīnas māsa, 20 vecmātes, 42 fizioterapeiti, 10 ergoterapeiti, kā arī zobārstu asistenti, zobu higiēnisti, mākslas terapeits un audiologopēds. Kaut gan projekta īstenošanu var atzīt par veiksmīgu, mediķu trūkuma problēmu šādi izdevies atrisināt tikai pavisam nedaudz. Īpaši trūkst ārstu reģionos neatliekamās palīdzības specialitātēs, māsu trūkums ir vēl lielāks – Latvijā māsas ir uz pusi mazāk nekā vidēji Eiropas valstīs. Būtu ne vien jāaizpilda esošais mediķu trūkums, bet arī jāapsteidz ar paaudžu nomaiņu saistītais un nākotnē paredzamais. Lai pakāpeniski risinātu ārstu un medicīnas māsu trūkuma problēmu, veselības ministrija paralēli plāno vairāk valsts apmaksātu medicīnas studiju vietu. No nākamā gada plānots uzsākt jaunu Eiropas savienības kompensāciju projektu, turpinot medicīnas darbinieku piesaisti reģioniem.
Eiropas savienības fondu atbalstu, kas paredz iespēju jaunajiem speciālistiem pieteikties uz pārcelšanās pabalstu darbam reģionā, kopumā līdz šim saņēmuši 11 Cēsu klīnikas ārstniecības un aprūpes speciālisti: 4 ārsti, 1 māsa, 5 māsu palīgi un viens funkcionālais speciālists.
Raksts veidots, izmantojot Latvijas Radio raidījuma “Rīta temats” 03.08.2023. ieraksta materiālus.