Kas vecākiem jāzina par zīdaiņa muskuļu tonusu izmaiņām

Skaidro Cēsu klīnikas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Inta Kezika.

Zīdainim ienākot ģimenē, tas ir prieka, satraukuma un periodiski arī šaubu pilns laiks, vai manam bērniņam attīstība norit normāli. Ļoti bieži pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nonāk zīdainīši ar diagnozēm: muskuļu hipertonuss, jaundzimušo muskuļu tonusa izmaiņas, pozu asimetrija, motorās attīstības aizture. Bet vai tas patiešām tā ir?

Apmēram pusei zīdaiņu muskuļu tonusa izmaiņas ir fizioloģiska norma, taču otrai pusei izmaiņas ir nozīmīgas un vērā ņemamas – nekoriģējot, var kavēt bērna motoro attīstību.

Foto: Pexels.com

Pirmajā dzīves gadā zīdainim notiek strauja psihomotorā attīstība, fiziskā augšana, nervu sistēmas nobriešana. Pirmajos 3 mēnešos zīdainim ir ļoti spēcīgi aizsargrefleksi, kas pie straujām ķermeņa pozu maiņām var radīt paaugstināta muskuļu tonusa efektu. Līdz 5 vai 6 mēnešu vecumam saglabājas aktīvs asimetriskā toniskā kakla reflekss, kas var radīt pozu asimetriju, bet vēl skaitās pie fizioloģiskas normas. Par patoloģiju uzskata, ja pēc jebkuras ķermeņa stāvokļa maiņas zīdainis konstanti atkal ieņem iepriekšējo asimetrisko pozu.

Visbiežāk tiek minēts termins muskuļu hipertonuss vai hipotonuss. Ko tas nozīmē?

Paaugstināts muskuļu tonuss jeb hipertonuss izpaužas kā pārmērīgs muskuļu sasprindzinājums, stīvums, kas ierobežo aktīvas kustības. Jūtama pretestība, pasīvi kustinot ķermeņa daļas. Šiem zīdainīšiem dominē saliekšanās vai atliekšanās pozas, kustības ir saspringtas, plaukstiņas savilktas dūrītē ar īkšķa saspiešanu plaukstā. Guļot uz vēdera, zīdainītis ieņem it kā rāpošanas pozīciju, savelkot celīšus zem sevis, bet aktīvas kustības kājās neveic. Galvas atcelšana parasti ir apgrūtināta, ierobežota galvas pagriešana uz sāniem. Var novērot arī pozu asimetriju, kas nepakļaujas pasīvai korekcijai. Ja zīdainim pēc 3 mēnešu vecuma, pagriežot galvu uz sāniem, viss ķermenis iet līdzi galvas virzienam, tas arī var liecināt par hipertonusu muskuļos. Ļoti izteikts muskuļu stīvums, kas pie kustībām izteikti pieaug, ir raksturīgs muskuļu spasticitātei, ko biežāk novēro pie bērnu cerebrālās triekas un centrālās nervu sistēmas bojājumiem. Hipertonusu parasti atklāj ļoti agrīni, jo tas ir vieglāk pamanāms.

Sarežģītāk ir ar muskuļu hipotonusu, kas ir muskuļu tonusa pazeminājums, muskuļu vājums. Zīdainim, veicot pasīvas kustības, vērojama maza muskuļu pretestība, zīdainis ir mazaktīvs, ir grūtības pacelt rokas vai kājas uz augšu, spontānās kustības ir retas. Guļus uz vēdera ir raksturīga “vardes” poza, grūtības pacelt un noturēt galvu vai arī to dara strauji ar lielu amplitūdu, bet nekoordinēti un īslaicīgi. Var būt vāja raudāšana, rīšanas un zīšanas vājums, ātri piekūst. Zīdaini turot aiz padusēm, viņš it kā izslīd caur rokām - šļaugans, galvas kontrole vāja. Arī tad, ja zīdainim līdz 3 mēnešu vecumam, pagriežot galvu uz sāniem, ķermenis neseko galvas kustībai, tas var liecināt par hipotonusu. Hipotonuss var būt kā signāls neiromuskulāru vai ģenētisku saslimšanu gadījumā. Arī šīs muskuļu tonusa izmaiņas stipri ietekmē zīdaiņa motoro attīstību un, laicīgi nediagnosticējot, var ietekmēt bērna tālāko attīstību, dzīves kvalitāti.

Kad būtu jāsatraucas un jāmeklē speciālistu palīdzība?

• Ja 2 mēnešu vecumā zīdainis neizdod nevienu skaņu, nereaģē uz skaņu, neseko līdzi priekšmetiem, nesatver plaukstā ielikto grabuli;

• ja novēro dibena ādas kroku asimetriju - dažkārt tas var liecināt par izmaiņām gūžas locītavās;

• ir grūtības zīdaini apģērbt un nomazgāt muskuļu stīvuma dēļ, ir izteikti saliecies vai atliecies un iztaisnot ķermeņa daļas ir apgrūtinoši, plaukstiņas savilktas dūrēs un neatver tās;

• zīdainis ir izteikti mierīgs, maz kustās, šļaugans;

• 4 mēnešu vecumā vertikalizējot, vāji notur galvu, pozā uz vēdera nenotur paceltu galvu, nav sācis velšanos, neveido skaņas;

• 6 mēnešu vecumā nesniedzas pēc priekšmetiem;

• 9 mēnešos nerāpo, nebalstās uz pēdām vertikalizējot, neapsēžas, stabili nesēž, necenšas satvert sīkus priekšmetus pincetes tvērienā;

• 12 mēnešos nesaka nevienu vārdu, nepārvietojas, pieturoties pie mēbelēm.

• 18 mēnešos nestaigā patstāvīgi.

Ja ir aizdomas, ka zīdainītim ir izmaiņas muskuļu tonusā vai motorā attīstībā, vispirms nepieciešams laicīgi vērsties pie sava pediatra.

Obligātās kontroles pie pediatra visiem zīdaiņiem būtu:

3.-10. diena, 4.-6.nedēļa, 3.-4.mēnesis, 6.-7.mēnesis, 10.-12. mēnesis.

Pēc pediatra apskates tiek lemts, vai ir nepieciešams piesaistīt papildu speciālistus (rehabilitologu, bērnu neirologu, bērnu traumatologu-ortopēdu, ģenētiķi), vai pietiks ar fizioterapeita konsultāciju, vai nodarbībām ambulatori.

Ja ir aizdomas par pazeminātu muskuļu tonusu, jau agrīni ģimenes ārsta praksē būtu jāveic analīze uz kreatīnfosfokināzi-KFK - jau pirms plānotās vizītes pie rehabilitologa vai bērnu neirologa. KFK pieaugums asinīs var liecināt par muskuļu audu bojājumu. Muskuļu tonusu izmaiņu gadījumā apsverama arī galvas smadzeņu neirosonogrāfija, kuru parasti veic līdz 8.mēnesim, kamēr nav saauguši galvaskausa kauli un ir atvērts lielais avotiņš. Ja vēro ādas kroku asimetriju uz augšstilbiem un zem dibena vaigiem, ir atšķirīgi kāju kustību apjomi un, apļojot gūžas locītavu, ir dzirdams klikšķis, tad veicama ultrasonogrāfija gūžu locītavām, kuru var veikt līdz 12.nedēļai. Vēlāk gūžu locītavu izmaiņas precizē tikai ar rentgena izmeklējumu. Par nepieciešamajām analīzēm vai radioloģiskajiem diagnostikas izmeklējumiem ģimenes ārsts vai pediatrs izlemj, apskatot un izvērtējot zīdaini vizītes laikā, izjautājot par grūtniecības norisi, dzemdībām un vienojoties ar vecākiem par izmeklējumiem.

Aicinu vecākus nebaidīties runāt ar pediatriem vai ģimenes ārstiem par savām bažām, bet speciālistus – neaizmirst par zīdaiņu normālās fizioloģiskās attīstības īpatnībām katrā vecuma posmā. Laicīga problēmu diagnosticēšana ir kā ceļazīme veiksmīgai un kvalitatīvai bērna attīstībai.

Foto: Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Inta Kezika.

Izmantotie informācijas avoti

Agrīna funkcionēšanas traucējumu atpazīšana iespējamās invaliditātes mazināšanai vai novēršanai jaundzimušajiem un bērniem, kam konstatēti funkcionēšanas ierobežojumi ar augstu invaliditātes risku. Rīga, 2019. https://talakizglitiba.lv/sites/default/files/2020-01/138_Agr%C4%ABna%20funkcion%C4%93%C5%A1anas%20trauc%C4%93jumu%20atpaz%C4%AB%C5%A1ana%20jaundz_b%C4%93rniem_0.pdf

American Academy of Pediatrics: Clinical practice guideline: Early detection of developmental dysplasia of the hip. Committee on Quality Improvement, Subcommittee on

Developmental Dysplasia of the Hip. Pediatrics 2000;105(4 pt 1):896–905.

Flēmiga I. Zīdaiņa attīstība un attīstības traucējumi. Zvaigzne ABC

Khan L. Detecting Early Developmental Delays in Children. Pediatric Annals. 2019;48(10):e381-e384. doi:10.3928/19382359-20190918-02

Sparks SE. Neonatal hypotonia. Clin Perinatol. 2015 Jun;42(2):363-71, ix.