Ko darīt, ja pēc pārslimota Covid-19 saglabājas veselības traucējumi
Nespēks, elpas trūkums, sāpes, sirdsdarbības traucējumi, samazināta fiziskās slodzes tolerance, miega traucējumi, izmainīts mentālais stāvoklis – tā ir daļa no sekām, ar kurām pat vairākus mēnešus pēc atlabšanas var nākties saskarties Covid-19 infekciju pārslimojušajiem. Speciālisti vērš uzmanību, ka šīs sekas var negatīvi ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti. Nereti saviem spēkiem ir grūti sasniegt tādu veselības stāvokli, kāds bija pirms saslimšanas ar vīrusu. Turklāt sekas var skart arī tos, kuri slimību pārslimojuši samērā vieglā formā.
Kopš jūlija pacientiem, kuri izslimojuši laboratoriski apstiprinātu Covid-19 infekciju, ir iespēja saņemt ambulatoro medicīnisko rehabilitāciju un medicīnisko rehabilitāciju dienas stacionārā virknē ārstniecības iestāžu Latvijā, tajā skaitā arī Cēsu klīnikā. Rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai gan nepieciešams ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījums ar atbilstošu diagnozi. Cēsu klīnikas rehabilitācijas nodaļā iespējams saņemt palīdzību vieglu un vidēji smagu funkcionēšanas traucējumu gadījumos. Pacientiem ir iespēja saņemt ārsta rehabilitologa, fiziolterapeita, ergoterapeita, audiologopēda palīdzību, kā arī masāžu un fizikālās terapijas procedūras.
Cēsu klīnikas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Arnis Nulle skaidro: “Mana pieredze liecina, ka visbiežāk pacienti cieš no astenizācijas jeb noguruma, sāpēm, elpas trūkuma, turklāt ilgstoša, salīdzinot ar citām akūtām infekcijas slimībām. Vēl jāpiemin bezmiegu, trauksmi, nakts murgus. Tas vēl ir ļoti maz izpētīts, tāpēc ar mentālās veselības problēmām ir sarežģīti tikt galā. Tāpat raksturīgas garšas un smaržas izmaiņas vai zudums, kas var izmainīt cilvēka ēšanas paradumus. Kopumā dzīves kvalitāti tas ietekmē mazāk nekā nogurums, kas samazina darba spējas un spējas veikt ikdienas aktivitātes. Būtiski zināt, ka sekas veselībai iespējamas ne tikai pēc smagas slimības gaitas, ar tām saskaras arī pacienti, kuri pārslimojuši relatīvi viegli.”
Speciālists atklāj, ka līdz šim pārsvarā pie viņa vērsušies pacienti, kuri infekciju pārslimojuši no decembra līdz martam: “Runājot par sekām, pašlaik gan pasaulē, gan Latvijā notiek pētījumi par to ietekmi un ilgstamību. Valstiskā līmenī tas ir svarīgi, lai varētu plānot rehabilitāciju. Simptomi pēc Covid-19 saglabājas divus, trīs, dažkārt pat četrus mēnešus un ilgāk.”
Skaidrojot, kā cilvēkam atpazīt, vai sekas ir saistītas tieši ar Covid-19 infekciju, rehabilitologs uzsver ģimenes ārstu ieguldījumu. Ģimenes ārstiem ir iespēja monitorēt pacientu veselības stāvokli ilgtermiņā. “Pacients ar veselības problēmām un neskaidrībām vispirms vēršas pie ģimenes ārsta. Šis speciālists, kurš vislabāk pazīst savu pacientu, tad arī var palīdzēt izvēlēties turpmāko ārstēšanu, saprast, vai cilvēks tiks galā mājas apstākļos, vai tomēr nepieciešams nosūtīt pie rehabilitologa. Parasts nogurums pāriet, bet, ja tās ir slimības sekas, ietekme uz dzīves kvalitāti būs ilgstošāka. Agrāk varēji noskriet 5 vai 10 kilometrus, tagad aizelsies, uzkāpjot līdz 4. stāvam. Vai ir grūtības elpot, kas agrāk nav bijušas raksturīgas. Sirdsdarbības traucējumus var diagnosticēt kardiogrammā. Vai atkal – cilvēkam agrāk nekad nav bijušas mentālās veselības problēmas, bet pēc pārslimošanas parādās panika, depresija.”
Nereti cilvēki nevakcinējas, uzskatot, ka pārslimos infekciju viegli. Vai vakcinētie, pārslimojot Covid-19, mazāk saskaras ar sekām? Rehabilitologs A. Nulle skaidro: “Sekojot līdzi statistikai, zinām, ka ir saslimušie arī vakcinēto vidū. Daļu cilvēku tas attur no vakcinēšanās, bet pie manis līdz šim nav bijis neviena vakcinēta pacienta, kam būtu nepieciešama rehabilitācija pēc pārslimota Covid-19. Tas liecina par vakcinācijas nepieciešamību. Turklāt redzams, ka ar jaunajiem vīrusa paveidiem slimo arī bērni.”
Aicinām iedzīvotājus pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas pievērst uzmanību savai veselībai ilgākā laika posmā. Un, ja parādās kādas grūtības, vērsties pie ģimenes ārsta.