Par valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu pieejamību gada nogalē

Garākas rindas uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem pakalpojumiem un bažas par vairāku pakalpojumu pieejamību gada nogalē – tā ir situācija, ar kuru saskārušās ārstniecības iestādes. Pašlaik Latvijas slimnīcās pacientu ambulatoro pakalpojumu saņemšanai ir vairāk nekā piešķirtā finansējuma. Tas ietekmēs slimnīcu darba plānošanu un pacientu apkalpošanu gan šā gada nogalē, gan arī nākamajos gados. Jautājumus par rindām un pakalpojumu pieejamību Cēsu klīnikā, skaidro valdes locekle un pakalpojumu reģistrācijas, uzskaites un kvalitātes kontroles daļas vadītāja Olga Rudzīte.

Kāpēc rindas uz ambulatorajiem pakalpojumiem kļūst garākas?

Pašlaik iedzīvotāju pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem pārsniedz piedāvājumu. Tas novērojams praktiski visās ārstniecības iestādēs Latvijā, arī Cēsu klīnikā, un nozīmē, ka līdzekļu ambulatorajai palīdzībai nav pietiekami. Līdz ar to pagarinās rindas virknei pakalpojumu. Garākās rindas pašlaik Cēsu klīnikā ir, piemēram, nokļūšanai pie fizioterapeitiem, endokrinologa, bērnu neirologa, acu ārstiem. Bez rindas vai ar neilgu gaidīšanu var saņemt elektrokardiogrāfiskos un rentgena izmeklējumus, pediatru un ķirurgu konsultācijas.

Ir aktualizējies arī jautājums par to, ka pietiekami lielu daļu no līdzekļiem (mūsu gadījumā aptuveni 15%), kas plānoti sekundārajai veselības aprūpei, tajā skaitā ambulatorajiem pakalpojumiem, jānovirza par NMP un uzņemšanas nodaļā saņemtiem pakalpojumiem, kur iedzīvotāji vēršas arvien biežāk. Piemēram, pacients vēršas pēc palīdzības ar akūtām vēdera sāpēm. Viņš tiek izmeklēts, tiek veikta vēdera dobuma ultrasonogrāfija, iespējams, datortomogrāfija. Pēc izmeklēšanas rezultātiem tiek secināts, ka problēma tomēr nav tik liela, ka būtu nepieciešama stacionēšana, un pacients var turpināt ārstēties mājās ģimenes ārsta uzraudzībā. Šādos gadījumos izmeklējumu izmaksas jāsedz no ambulatoro pakalpojumu kvotas. Līdz ar to mums ir jārēķinās ar reālo situāciju, ka pilnīgi visus ambulatorajai palīdzībai paredzētos līdzekļus diemžēl nebūs iespējams novirzīt plānveida pakalpojumiem.

Savā ziņā tas ir kā apburtais loks. Jo grūtāk cilvēkiem pieejams ir ambulatorais pakalpojums, jo lielāka iespējamība, ka kādā brīdī viņš vērsīsies uzņemšanas nodaļā. Jebkuras veselības aprūpes iestādes šā brīža lielākais izaicinājums ir spēt sabalansēt pakalpojumus ar reālajām iespējām un līgumā noteikto valsts finansējumu. To mēs arī cenšamies izdarīt pēc iespējas labāk.

Vai pieaugošās rindas joprojām varētu būt arī Covid-19 sekas, kad iedzīvotājiem pilnībā nebija pieejama plānveida palīdzība?

Jā, arī tas situāciju ietekmē. Laikā, kad pakalpojumu pieejamība bija ļoti ierobežota, veselības problēmas iedzīvotājiem sāka samilzt. Latvijas slimnīcu biedrība norāda, ka problēmas ar garākām rindām uz ambulatorajiem pakalpojumiem turpināsies, jo nākamgad būs jāārstē pacientus, kuri rindā iestājās jau šogad. Bet ilgtermiņa jautājums ir arī par speciālistu nodrošinājumu, kas vairākās specialitātēs ir ļoti nepietiekams iedzīvotāju vajadzībām.

Kas notiek gadījumos, ja ārstniecības iestāde pārpilda piešķirto finansējumu vai, tieši pretēji, neizstrādā savai iestādei piešķirto valsts kvotu?

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem gada laikā notiek sadarbības līguma ar Nacionālo Veselības dienestu pārplānošana. Šogad pirmā pārplānošana notika pēc pirmajiem sešiem mēnešiem. Ja ārstniecības iestāde nav izpildījusi nolīgto apjomu vismaz par 80%, finansējums attiecīgam pakalpojumam tiek samazināts par neizstrādāto daļu. Un šie līdzekļi tiek kompensēti tuvākai ārstniecības iestādei, kur attiecīgā programma ir izpildīta. Šādā veidā pēc pirmā pusgada vairākas Cēsu klīnikas programmas tika nokompensētas pilnīgi (piemēram, neiroloģija, kardioloģija, endokrinoloģija, datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, rentgena izmeklējumi, rehabilitācija dienas stacionārā pieaugušajiem), vairākas – daļēji (EHO kardiogrāfija un veloergometrija, nefrologa, ausu, kakla un deguna ārsta konsultācijas). Protams, ja kādu programmu ir pārstrādājušas visas ārstniecības iestādes, tur kompensāciju nav, jo tam būtu nepieciešami papildus līdzekļi.

Prognozējams, ka valsts apmaksātie pakalpojumi traumatoloģijas dienas stacionārā Cēsu klīnikā nebūs pieejami no oktobra sākuma. Varēsim sniegt maksas pakalpojumu vai uzņemt pacientus gaidīšanas rindā pakalpojuma saņemšanai nākamajā gadā. Vēl pirms gada beigām kvotas var izbeigties dermatologu venerologu konsultācijām, acu ārstiem, ķirurģijas dienas stacionāram, pulmonoloģijai, izņemot tuberkulozes slimniekus vai tos, kam ir iespēja inficēties, kā arī dažiem citiem pakalpojumiem. Taču acu ārstu valsts apmaksātas konsultācijas arī gada nogalē varēs saņemt akūtie pacienti un pacienti pēc operācijām.

Līdz ar to šiem pakalpojumiem veidojam gaidītāju rindu. Un tieši tāpēc specialitātēs, kurās iedzīvotājiem ir liels pieprasījums, un klīnikai ir pietiekams speciālistu nodrošinājums, kā risinājumu varam piedāvāt maksas pakalpojumus, dodot iespēju cilvēkiem saņemt konsultācijas vai izmeklējumus par saviem līdzekļiem.

Kā rīkoties pacientam, ja nevēlas ilgi gaidīt uz izmeklējumu vai konsultāciju?

Sadarboties ar savu ģimenes ārstu, kurš izvērtēs, cik steidzami izmeklējums nepieciešams. Un, protams, gadījumos, kad izmeklējums ir nepieciešams akūti, mēs to nodrošinām, ņemot vērā klīnikas kapacitāti. Piemēram, ir programmas sirds slimniekiem un onkoloģisko pacientu “Zaļais koridors”, kur palīdzību ir jānodrošina prioritāri. Citos gadījumos pacientiem ir iespēja meklēt ārstniecības iestādi, kur uz attiecīgo ambulatoro pakalpojumu rindas ir īsākas. Tāpat uz pakalpojumiem Cēsu klīnikā pacienti brauc no dažādām pilsētām, ja kāds no pakalpojumiem šeit ir pieejamāks. Slimnīcu kapacitāte dažādiem pakalpojumiem ir atšķirīga. To ietekmē arī tas, cik lielu darba apjomu attiecīgās nozares speciālists veic noteiktā ārstniecības iestādē. Varbūt viņš strādā pilnu slodzi vai pusslodzi, bet ir arī speciālisti, kuri ir pieejami vien reizi vai dažas reizes mēnesī. Noderīgs avots, kur iepazīties ar informāciju par rindām uz valsts apmaksātiem ambulatorajiem pakalpojumiem ir portāls rindapiearsta.lv.

Kā ir ieteicams rīkoties, ja pacients netiek uz plānoto konsultāciju?

Ir ļoti svarīgi atteikt konsultāciju, jo tā ir reāla iespēja pakalpojumu saņemt kādam citam pacientam. Pretējā gadījumā tas ir “tukšais laiks”, kad speciālists fiziski ir pieejams, bet pakalpojums netiek sniegts. Turklāt, saprotot, ka pakalpojums vairs nav aktuāls vai saņemts citā ārstniecības iestādē, atteikt vizīti pēc iespējas savlaicīgāk. To izdarīt var vairākos veidos: aizpildot mājaslapā atteikuma formu, atsakot izmeklējumu vai konsultāciju e-pierakstā, sūtot e-pastu uz registratura@cesuklinika.lv vai sazvanot reģistratūru. Protams, arī klātienē reģistratūrā.

Mēdz gadīties arī tā, ka cilvēki aizmirst par pieteikto vizīti. Visbiežāk, ja bijis ilgāks gaidīšanas laiks. Tāpēc šādos gadījumos ne tikai sūtam atgādinājuma īsziņas, bet arī paši zvanām pacientiem, jo katrs intervāls ir ļoti vērtīgs.

Vēl viens no rindu veidošanās iemesliem ir tāds, ka valstiski nav izveidota vienota rindu sistēma, bet pacients var pieteikties uz vienu un to pašu valsts apmaksātu pakalpojumu vairākās ārstniecības iestādēs. Piemēram, viens pacients uz EHO kardiogrammu var pieteikties piecās ārstniecības iestādēs, un visās šis intervāls būs aizņemts.