Podologa ieteikumi pēdu kopšanai ikdienā

Vai aizdomājamies par to, cik svarīgas funkcijas veic mūsu pēdas? Tās ļauj stāvēt vertikāli, staigāt, skriet, strādāt. Tās nodrošina balsta un kustību iespējas. Pēdām ir jāiznes viss mūsu dzīves smagums. Rūpēties par pēdu veselību ikdienā ir ne mazāk svarīgi kā tīrīt zobus, mazgāt rokas vai ievērot veselīgus ēšanas paradumus. Ja to nedarām, agru vai vēlu saskarsimies ar kādām no pēdu veselības problēmām – deformāciju, pēdu plaisām, sabiezētu ādu uz pēdām, sabiezētiem vai ieaugušiem nagiem, nagu un ādas sēnīti, varžacīm, kārpām u.tml –, kas pasliktinās mūsu dzīves kvalitāti. Ja nevarēsim pilnvērtīgi balstīties uz pēdām, nevarēsim neko pilnvērtīgi izdarīt. Katrs solis būs sāpīgs un novērsīs uzmanību no tā, kam to vēlētos veltīt. Cēsu klīnikas podoloģe Sanita Štefane sniedz ieteikumus pareizai pēdu kopšanai ikdienā.

Esam iemācījušies regulāri mazgāt rokas, bet cik bieži un kā ir jāmazgā kāju pēdas?

Arī pēdas ir jāmazgā katru dienu, turklāt ar ziepēm, lai atbrīvotos no netīrumiem un mikroorganismiem, kas uzkrājušies dienas laikā. Rokas taču mazgājam pat vairākas reizes dienā, tāpat mazgājam seju, bet par kājām mēdzam piemirst, jo tās ir tur – lejā, ievilktas zeķēs un apavos. Tāpēc varētu šķist, ka tur viss ir kārtībā. Taču grīda parasti ir pat netīrāka par citām virsmām, kuras aizskaram ar rokām. Pēc mazgāšanas obligāti vajag rūpīgi nosusināt pirkstu starpas. Tā ir profilakse pret sēnīšu izraisītām infekcijām. Sēnīšu infekcijas rašanos veicina siltums, mitrums un tumsa.  Slēgtos apavos tam ir ideāli apstākļi. Pēdām, turpretim, patīk un ir noderīgas gaisa un gaismas peldes.

Vai tas nozīmē, ka mājās labāk staigāt ar basām kājām?

Esmu novērojusi, ka cilvēku ieradumi šajā jautājumā ir krasi atšķirīgi. Ir cilvēki, kas vislabāk jūtas, staigājot ar basām kājām, kur vien tas ir iespējams, un ir tādi, kam šī sajūta nepatīk vai arī salst kājas. Ja zeķes ir tīras, no elpojoša materiāla, piemēram, kokvilnas, nav nekādas vainas staigāt zeķēs.

Vai ikdienā pēc kāju nomazgāšanas ir jālieto krēms?

Ļoti reti ir tie gadījumi, kad, nelietojot krēmu, var saglabāt pēdu ādu mīkstu, gludu, patīkamu. Mehāniskā iedarbība uz pēdām, locītavām, kauliņiem un ādu ir ļoti liela. Cilvēkiem ar palielinātu  ķermeņa svaru tā ir vēl lielāka. Aizsargājoties no šīs iedarbības, āda audzē biezāku raga slāni. Ja pēdu āda piedevām ir sausa, rodas plaisas. Lai to novērstu, vajadzētu katru dienu pēc pēdu mazgāšanas uzsmērēt krēmu. Svarīgi to darīt tieši pēc mazgāšanas, jo ūdens sausina ādu. To mēs ļoti labi varam izjust situācijā, kad ar ūdeni nomazgājam seju. Rodas savelkoša sajūta. Pēdām āda nav tik maiga, tāpēc mēs to tā neizjūtam, bet process notiek tieši tāpat.

Cik bieži būtu jāmaina zeķes?

Pēdas svīst. Kādam vairāk, citam mazāk. Dienas laikā apavos, tumšā un mitrā vidē vairojas mikroorganismi. Tāpēc katru dienu jāvelk tīras zeķes. Ja esam nomazgājuši no pēdām to, kas tur ir savairojies, uzvelkot tīru zeķi, mūsu pēdas ir drošībā. Ļoti ieteicams visu laiku nestaigāt vienos un tajos pašos apavos, bet tos nomainīt. Tad tie paspēj gan izvēdināties, gan pilnībā izžūt.

Kādus apavus labāk izvēlēties?

Ir ļoti būtiski, lai apavi atbilstu nēsātāja pēdai. Tas nozīmē, ka tiem jābūt pietiekami lieliem un platiem, lai pēdu pirksti nav saspiesti. Atbilstošu apavu un zeķu valkāšana novērš tādas pēdu problēmas kā ieaudzis nags, atspiests nags, varžacs vai tulznas veidošanos, pēdas deformācijas u.c. Nepiemēroti apavi un zeķes izraisa ļoti daudz problēmu. Piemēram, ieaudzis nags var izveidoties pat gadījumā, ja apavi minimāli spiež uz īkšķi. Protams, to ietekmē arī pirksta forma, nagu uzbūve un citas fizioloģiskas īpatnības. Ir cilvēki, kuri ir ļoti jūtīgi pret šīm neatbilstībām. Pat, ja nags neieaug, valkājot nepiemērotus apavus, lēnām rodas deformējoša iedarbība uz locītavām. Tiek atspiesti nagu stūrīši un rodas tādi tukšumi, kur var krāties vecā āda, šķiedras no zeķēm, putekļi. Un tā atkal ir labvēlīga augsne sēnītei.

Turklāt par apavu atbilstību mēs tomēr piedomājam biežāk nekā bet par zeķu. Piemēram, kokvilnas zeķes pēc mazgāšanas parasti saraujas un kļūst par mazu. Sievietēm zeķubikses un pēdiņas burtiski iežmiedz kāju pirkstus. Tas ļoti pamazām, nemanāmi, tomēr veicina deformācijas gan ieaugušus nagus. Pamēģiniet novilkt savu zeķi un nolikt blakus pēdai. Paskatieties, kāds ir garums zeķei un kāda ir jūsu pēda. Labāk iegādāties izmēru lielākas zeķes.

Kas vēl jāņem vērā, izvēloties zeķes?

Ikdienā vislabāk izvēlēties elpojošus materiālus, piemēram, kokvilnu, vilnu vai citus dabīgos materiālus. Termozeķes un citas speciālās zeķes vēlams lietot atbilstoši vajadzībai. Piemēram, sportojot, ejot pārgājienā. Esmu saskārusies ar situācijām, kad pacients darba dēļ izmanto termozeķes, un sūdzas, ka tās ir ļoti ciešas.

Ko par pēdu aprūpi būtu jāzina senioriem?

Vecumdienās diemžēl gandrīz visiem ir kādas kāju, pēdu problēmas, ar kurām seniori paši vairs nespēj tikt galā. Sāp mugura, kājas, ceļgali. Ir grūti pieliekties, lai pienācīgi apkoptu kāju pēdas. Bieži vien ir arī redzes problēmas. Vecumdienās izmainās arī paši nagi. Tie kļūst biezāki. Ar mājās pieejamiem instrumentiem tos vairs nevar tik labi apgriezt, kā arī sakopt problemātiskas pēdas. Cilvēki tiek galā, kā var, bet parasti netiek. Tāpēc vēlos aicināt vidējās paaudzes cilvēkus pievērst uzmanību saviem vecākiem un vecvecākiem pensijas vecumā, jo šis ir tāds delikāts jautājums. Vecāki kautrējas lūgt palīdzību. Un ne visi zina, ka šādos gadījumos var palīdzēt podologs. Ja vēlamies sev tuvajiem senioriem izdarīt kaut ko labu, palutināt viņus, tad varam uzdāvināt viņiem iespēju saņemt ārstniecisko pēdu aprūpi pie profesionāla podologa. Savā darbā ļoti bieži redzu, cik cilvēks pēc tam ir priecīgs!

Cik regulāri būtu nepieciešams veikt ārstniecisko pēdas aprūpi ikdienā?

Tas ir jāvērtē individuāli, ņemot vērā, kādas ir problēmas. Piemēram, ja runājam par sabiezējušiem nagiem, tad sākumā to varētu plānot vienu reizi trijos mēnešos. Regulāri kopjot, laiks starp aprūpēm var palielināties. Ja nagu sakopj, tas vairs neaug tik deformēts, biezs. Taču arī viena reize ir ļoti svarīga. Grūtākais ir sākt. Visos problēmu gadījumos iesaku savlaicīgi vērsties pie podologa. Jo ātrāk vērsīsieties pie specialista, jo ātrāk un nesāpīgāk tiks atrisināta pēdu problēma.

Ar ko podologa veiktā pēdu aprūpe atšķiras no pedikīra?

Estētiskā pedikīra meistari pēc būtības drīkst strādāt tikai ar veseliem nagiem. Cilvēkiem, kam ir aizdomas par pēdu problēmām, ļoti iesaku vērsties pie podologa. Podologs ir ārstniecības persona. Cilvēks ar medicīnisko izglītību, kas spēs izvērtēt, vai pēdu problēma ir medicīniska rakstura un ko ar to darīt. Varēs ieteikt vērsties pie kāda cita speciālista, ja tas būs nepieciešams. Turklāt podologs var arī izglītot pacientu veselības veicināšanas procesā.

Podologa palīdzība ir īpaši svarīga cukura diabēta pacientiem, vai tā ir bez maksas?

Jā, cukura diabēta pacientiem ir iespēja saņemt valsts apmaksātu ārstniecisko pēdu aprūpi. Vizīšu skaits ir atkarīgs no speciālista izvērtējuma par riskiem. Daļai cukura diabēta pacientu ir diabētiskās pēdas sindroms. Tas attīstās, ja pēdā asinsvadi jau ir cukura diabēta bojāti. Bojājumi rodas, jo cukurs bojā, šķīdina asinsvadu sieniņas. Pēdas ir vistālāk no sirds, līdz ar to pēdās asinis riņķo vislēnāk. Tāpēc tā kļūst par pirmo vietu, kur asinsvadi bojājas. Mēdz būt arī plaukstām, bet retāk. Līdz ar to pēdās apgāde ar barības vielām, skābekli ir traucēta. Tas noved pie audu bojājuma. Tāpat tiek bojātas nervu šūnas, un pēda kļūst vai nu nejutīga, vai tieši otrādi – ļoti liela jutība. Pēdas salst vai tirpst. Sajūtas var būt ļoti dažādas. Šīs izmaiņas izraisa nākamo problēmu. Visi savainojumi dzīst lēnāk, cilvēks tos nejūt un strutojošu vai sulojošu brūci pamana novēloti. Līdz ar to mūsu uzdevums ir katru pacientu par šiem procesiem izglītot, aicināt pievērst uzmanību savām pēdām.

Podologa padomi arī audiovizuālā formātā.