Rehabilitācijas nodaļā darbu sākusi jauna speciāliste – mākslas terapeite
Mg. art., Mg. sc. sal. Signe Vanadziņa strādās ar pieaugušajiem un bērniem gan valsts, gan maksas pakalpojuma ietvaros, izmantojot drāmas terapiju.
Drāmas terapija ir viena no četrām mākslu terapijas specializācijām līdzās vizuāli plastiskās mākslas, mūzikas, deju un kustību terapijai, kurā izmanto radošo procesu terapeitiskiem nolūkiem. Tās mērķis ir uzlabot cilvēka garīgo, emocionālo un fizisko veselību. Pacienta fiziskā, psiholoģiskā stāvokļa un sociālās situācijas izvērtēšana, mākslas terapijas procesa plānošana, rezultātu novērtēšana un rekomendāciju izstrāde tiek veikta atbilstoši Latvijā apstiprinātām Mākslas terapijas medicīniskajām tehnoloģijām.
Mākslas terapija palīdz gan cilvēkiem ar dažāda veida garīgās veselības problēmām – depresiju, trauksmi, veģetatīvo distoniju, u.c., gan izmantojama kā rehabilitācijas procesa sastāvdaļa pēc dažāda veida traumām un saslimšanām, piemēram, insulta. Kustībās, darbībā izdzīvotā un izprastā pieredze kalpo kā instruments atveseļošanās procesā pēc traumatiskiem notikumiem.
Viena mākslas terapijas sesija ilgst 30 – 60 minūtes, piemērojoties pacientam individuāli. Mākslas terapijas sesijas ir trīsdaļīgas – ar iesildīšanās, darbības un noslēguma daļu.
Par speciālisti
Signe Vanadziņa ir cēsniece, pirms diviem gadiem ir absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti, iegūstot profesionālo maģistra grādu veselības aprūpē un mākslas terapeita kvalifikāciju. Pirms tam beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Līdzšinējā darba pieredze kā mākslas terapeitei ir saistīta ar palīdzības sniegšanu projektu ietvaros pieaugušajiem onkoloģijas pacientiem rehabilitācijas nometnēs, atbalsta centrā cilvēkiem ar garīga rakstura rakstura traucējumiem “Pērle” Cēsīs, kā arī biedrības “Cerību spārni” dienas centros Spārē un Siguldā.
“No mākslas terapijas sabiedrībā pašlaik plašāk zināms ir vizuāli plastiskais virziens. Tomēr es izvēlējos mazāk populāro, bet iedarbīgo drāmas terapiju, jo, manuprāt, tā lieliski ietver pārējos: sesijās mēs varam zīmēt, dejot, dziedāt, iedzīvināt savas sajūtas kustībās. Un termins Drāmas terapija nenozīmē, ka noteikti būs jāspēlē teātris jeb konkrēta luga. Vārds “drāma” cēlies no grieķu valodas vārda ar nozīmi “darīt”. Darbība palīdz cilvēkam pamanīt, atpazīt, nosaukt un pēcāk arī labāk regulēt savas emocijas. Piemēram, saprast, ka arī dusmas kā emocijas mums ir vajadzīgas. Tās nav nepareizas vai sliktas. Ļoti bieži ikdienas skrējienā cilvēki nedomā par to, kā viņi jūtas, nesaprot savas sajūtas, jo nav kontaktā ar sevi. Tāpēc emociju atpazīšana ir pirmais solis, ar ko sākt drāmas terapiju. Terapijas sesija ir brīdis, kad cilvēks velta uzmanību tikai sev, atstājot visas sadzīves lietas mājās”, skaidro mākslas terapeite Signe Vanadziņa.
Speciāliste piebilst, ka parasti sākumā cilvēkus jāiedrošina piedalīties nodarbības, atvērties, bet tad, kad viņi nodarbības jau piedzīvojuši, redz ieguvumus un piedalās labprāt. Mākslas terapeits nodarbībām ir sagatavojis darbības plānu un variācijas darbam, vienlaikus viņam jābūt gatavam pielāgoties pacienta situācijai, jābūt elastīgam un radošam.
