Vasarā studenti guvuši pieredzi, strādājot Cēsu klīnikā
Cēsu klīniku par studiju prakses vai darba vietu šovasar izvēlējās virkne zinātkāru, mērķtiecīgu jauniešu, kas savu nākotnes karjeru saista ar kādu no mediķu profesijām. Studiju praksi dažādās klīnikas struktūrvienībās apguva pieci Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ārstniecības fakultātes 3.kursa studenti, kā arī trīs topošie ārsta palīgi, kuri studē kādā no medicīnas koledžām. Vēl septiņi studenti izmantoja brīvo laiku, lai gūtu pirmo darba pieredzi, strādājot par sanitāriem, māsu palīgiem vai medicīnas asistentiem, tādējādi papildinot augstskolā apgūtās teorētiskās zināšanas. Motivāciju izvēlēties tieši Cēsu klīniku jaunieši smēlušies, pateicoties labām atsauksmēm no citiem studentiem, kā arī vairāki atzina, ka tas ir tuvu mājām Cēsu novadā. Kopumā studenti visvairāk novērtēja kolektīva atsaucību, mūsdienīgo darba vidi un daudzveidīgās darba iespējas.
Aicinājām Alisi Karlīnu, Diānu un Sandu padalīties gūtajās atziņās un novērtēt darba iespējas Cēsu klīnikā.
Alise Karlīna Gārša šoruden sāk mācības RSU medicīnas fakultātes ārstniecības programmas 2. kursā. Šovasar jūlijā un augusta pirmajās nedēļās viņa izvēlējās strādāt ķirurģijas nodaļā, veicot sanitāra, māsas palīga pienākumus.
“Izvēlējos Cēsu klīniku, jo pati esmu no Cēsīm. Tas man ir tuvu mājām. Salīdzinot ar Rīgu, Cēsis ir mierīga pilsēta. Te ir vairāk iespēju pašai kaut ko iemācīties. Man šķita svarīgi jau pēc pirmā kursa sākt strādāt, lai iegūtu pieredzi. Studijās mēs pārsvarā saņemam teorētiskās zināšanas. Praktiskās iemaņas – tas ir pilnīgi kaut kas cits. Vispirms jau jūnijā divas nedēļas apguvu sanitāra prasmes voluntējot, iepazinos ar darba specifiku ķirurģijas nodaļā. Tad varēju sākt strādāt, iegūstot ļoti vērtīgu pieredzi. Apzinos, ka pēc pirmā kursa studentu zināšanas vēl nav tik dziļas. Man bija iespēja iepazīt dzīvē darbu ar pacientiem, redzēt viņu veselības problēmu analīzi. Gribēju saprast, kā man varētu patikt darbs slimnīcā. Saņēmu vēl pozitīvākas emocijas nekā biju gaidījusi. Ķirurģijas nodaļā ir draudzīgs kolektīvs, vienmēr varēju vērsties ar jautājumiem vai neskaidrībām pie jebkura kolēģa, saņemot pozitīvu attieksmi. Ļoti vēlējos redzēt arī ķirurģiskās operācijas. Man bija šāda iespēja. Pavadīju pacientus arī uz dažādiem izmeklējumiem, gūstot ieskatu par diagnostikas darbu. Tas palīdzēs izvēlēties specialitāti nākotnē. Noteikti nākamgad brīvlaikā arī izmantošu iespēju voluntēt vai strādāt slimnīcā.”
Diāna Bērziņa jau otro vasaru strādāja Cēsu klīnikas NMP un uzņemšanas nodaļā par māsu palīgu. Šoruden studēs RSU medicīnas fakultātes 3. kursā ārstniecību.
Diāna stāsta: “Sāku strādāt, lai gūtu kādu praktisku ieskatu medicīnā, jo mācos par ārsti. Arī man Cēsu klīnika ir tuvāk mājām, zināma vieta. Patika tas, ka šī ir mazāka slimnīca, kurā vieglāk noorientēties. Negribēju uzreiz tikt iemesta lielā burziņā. Šis darbs bija labs ieskats. Pagājušajā gadā man piedāvāja darbu uzņemšanas nodaļā. Tas man ļoti iepatikās, jo šeit var redzēt daudzveidīgus gadījumus – gan no ķirurģijas, gan terapijas. Šovasar jau pati pieteicos tieši uz šo nodaļu, jo man tiešām patika kolektīvs, visas māsas un ārsti, ar kuriem sadarbojos ikdienā.” Savu nākotnes specialitāti Diāna vēl nav izvēlējusies. Šo lēmumu viņa plāno pieņemt turpmāko studiju laikā, kad mācību ciklu ietvaros būs iespēja dziļāk ielūkoties dažādu specialitāšu ārstu darbā. Pašlaik Diānu visvairāk saistītu gastroenteroloģija un neiroloģija. Vaicāta par to, vai nākamvasar gribētu atgriezties klīnikā, lai izietu māsu praksi, Diāna atbild apstiprinoši: “Ļoti labprāt. Atliek cerēt, ka paspēšu pieteikties, jo augstskolā studenti var pieteikties uz tik daudz prakses vietām, cik slimnīca ir piedāvājusi.”
Sanda Krūkliņa pirms desmit gadiem pabeidza RSU kā veselības un sporta speciālists un pašlaik studē fizioterapiju.
“Fizioterapijas studijas sāku Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, līdz mūs apvienoja ar RSU. Tādēļ sanāk, ka atkal studēju Rīgas Stradiņa universitātē. Būšu ceturtajā kursā. Esmu cēsniece, tāpēc izvēlējos vasarā strādāt Cēsu klīnikā. Kā medicīnas asistents veicu fizioterapeita pienākumus. Priekšstats par šo slimnīcu bija vien tik daudz, cik ar bērniem esam apmeklējuši ārstus.” Tā kā Sandai jau ir darba pieredze kā sporta trenerei, viņa gribēja pārliecināties, vai fizioterapeita darbs būs viņai piemērots. “Biju pat pārsteigta par to, ka šis darbs man tik ļoti iepatikās. Nebiju to gaidījusi un mazliet baidījos, šaubījos par savu izvēli. Tas ir citādāk nekā fitnesā. Tur mēs strādājam grupās, uz nodarbībām nāk vairāk vai mazāk veseli cilvēki, bet šeit vēršam uzmanību un risinām konkrētas veselības problēmas. Pārsvarā strādāju ar pieaugušajiem, bet mani interesētu arī darbs ar zīdaiņiem.” Par darba vidi Sanda izsakās atzinīgi: “Man patīk. Skaistas telpas, viss nodrošināts.” Pēc studijām fizioterapeite labprāt pievērstos sievietes veselības jomai, palīdzības sniegšanai grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā, urīna nesaturēšanas jautājumiem, taču to visu rādīšot laiks un aprīlī gaidāmā mācību prakse.