Vēsture
Jūlijs - jubilejas mēnesis
Tik senai un kultūrvēsturiski nozīmīgai pilsētai kā Cēsis, ir arī notikumiem bagāta ārstniecības vēsture.
Par slimnīcas dibināšanas gadu, saskaņā ar Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta liecībām, pieņemts uzskatīt 1762.gada 4.jūliju, kad Cēsīs tika iesvētīta koka ēka, kurā atradās pirmais medicīniskās palīdzības punkts.
Tas darbojās galvenokārt kā izolators infekcijas slimību laikā un sākumā tajā strādāja viens ārsts.
Zīmīgi, ka arī tagadējā Cēsu klīnikas, toreiz – Cēsu rajona slimnīcas –, ēka pacientiem durvis vēra tieši vasaras pilnbriedā –
1975.gada 12. jūlijā.
Ēkai pamatakmens tika ielikts 1972.gada maijā.
Vēstījumu nolasīja galvenais ārsts dr.Matulis.
Vēstījumu ievietot ēkas pamatos tika uzticēts Cēsu klīnikas traumatoloģei (vēlāk ilggadējai
galvenajai ārstei) Dr. Andai Skrastiņai
kopā ar celtniecības vadītāju.
Cēsu pilsētas slimnīcas ēka Lielā Dārza ielā 18 (tagadējā Bērzaines iela) ap 1932.gadu.
Divstāvu plienakmens mūra ēka celta 1881.gadā būvuzņēmēja Pētera Pētersona vadībā, kurš bija Jāņa Poruka sievas tēvs.
1926. – 1929.gadā notika ēkas renovācijas darbi, ierīkojot kanalizāciju, centrālo ūdens apsildīšanu, ārstnieciskās vannas, rentgena un fizioterapijas kabinetus, slimnīcas inventāru, kā arī veicot citus uzlabojumus.
Līdz ar to gultu skaitu no 25 bija iespēja palielināt līdz 60.
Šo reklāmu iespējams datēt ar renovācijas darbu beigu posmu.
1929.gadā slimnīcas paplašināšanas vajadzībām tika atvēlēta un labiekārtota arī blakus esošā sarkano ķieģeļu divstāvu ēka, gultu skaitu palielinot līdz 140.
1929.gadā slimnīcā bija ārstējušies 987 slimnieki, stacionārā veiktas 408 operācijas, rentgena kabinetā izmeklēti 592 pacienti. Tolaik pieejamās fizikālās procedūras: kalnu sauli izmantojuši 1077 slimnieki, ogļskābes, sēra, skuju ekstrakta vannas – 684, diatermiju – 417, elektrizācijas – 304, masāžas – 390.
Slimnīcas kolektīvs 20.gs 20tajos gados.
Otrajā rindā trešais no kreisās –
Ernests Ķivulis, Cēsu pilsētas slimnīcas galvenais ārsts, kurš vadīja slimnīcu no 1891.līdz 1928.gadam.
Operāciju zāle ar vienkāršu
koka galdu 1928.gadā.
Paukšēna foto.
Slimnīcas kolektīvs kopā ar tās direktoru Dr.Ernestu Andšmitu (attēlā pirmajā rindā ceturtais no labās), kurš vadīja slimnīcu no 1928. līdz 1932.gadam.
Slimnīcas kolektīvs 1940.gada jūnijā.
Attēlā pirmajā rindā ceturtais no labās slimnīcas direktors Artūrs Meija. Viņš vadīja slimnīcu 1932. - 1944.gadam.
Cita starpā, 1935.gadā Cēsu slimnīcā tika veikta arī pirmā operācija ar asins pārliešanu. Tā bija kuņģa operācija, kuru veica dr. Meija ar Beka aparātu, pārlejot ilggadēja sanitāra A.Ķauķa ziedotās asinis.
Kopš tā laika asins ziedošanai bieži tika pieaicināti slimnīcas darbinieki.
Cēsu medicīnas māsu skolas izlaidums 1947.gadā.
Vairāku paaudžu laikā vairums māsiņu, kas sāka mācības māsu skolā Cēsīs, pēcāk turpināja darbu slimnīcā, tādējādi nodrošinot pastāvīgu paaudžu nomaiņu.
Lai arī māsu skolas vairs nav, Cēsu klīnikā joprojām uzticami strādā vairākas māsas, šīs skolas absolventes.
Ārstu vizīte
pie pacienta 1964.gadā.
Dr.Grīnbergs ar fizikālās terapijas nodaļas medicīnas māsām 1969.gadā.
Cēsu slimnīcas medicīnas māsu padome 1978.gadā.
Māsu skolas 2.kursa studente un medicīnas māsa, sterilizējot operāciju piederumus.
Māsu statusu varēja noteikt pēc cepurēm – studentēm bija izšūtas tik svītriņas, cik gadus viņas jau mācās, bet māsu cepures rotāja sarkanais krusts.
Cēsu slimnīca bija slavena ar savu spēcīgo traumatoloģijas nodaļu un ārstiem, kas veica savam laikam sarežģītas operācijas.
Attēlā traumatoloģiskie pacienti ar ārējās fiksācijas aparātiem, tā saucamajiem profesora Jeļizarova aparātiem, kas agrāk tika izmantoti kaulu lūzumu ārstēšanai.
Šodien SIA „Cēsu klīnika” ir 24 stundu neatliekamās palīdzības lokālā daudzprofilu slimnīca, kura kā patstāvīga kapitālsabiedrība darbojas kopš 2010.gada 1.janvāra, kad tā pārņēma visu labo pieredzi un tradīcijas no pašvaldības aģentūras „Cēsu rajona slimnīca”.
Mūsu vīzija ir būt modernai medicīnas iestādei, kurā augsti profesionāla komanda nodrošina mūsdienīgu diagnostiku un ārstēšanu, garantē individuālu attieksmi pret katru pacientu un mājīgu ārstēšanas vidi.
Informācijas apkopojumā izmantoti Cēsu klīnikas arhīva materiāli un fotogrāfijas, kā arī laikraksta Druva 2011.gada 24.septembra publikācija “Cēsu klīnikas gaitas”, kas veidota, balstoties uz Cēsu Vēstures un mākslas muzeja materiāliem.